Ludzas katoļu baznīca

Saskaņā ar senu liturģisko tradīciju Epifānijas svētkos 6. janvārī pēc Evaņģēlija lasījuma tiek pasludināts Lieldienu datums.

Mīļotie brāļi un māsas!
ir parādījusies Kunga godība *
un tā vienmēr parādīsies mūsu vidū līdz viņa atgriešanās brīdim.

Laika ritējumā un pārmaiņās
mēs pieminam un piedzīvojam *
pestīšanas noslēpumus.

Visa liturģiskā gada sirds krustā sistā, apbedīta un augšāmceltā Kunga Trīs Svētās dienas, *
kas vainagosies Lieldienu svētdienā 20. aprīlī.

Katru svētdienu, katras nedēļas Lieldienās,
Svētā Baznīca dara klātesošu šo lielo notikumu, *
kurā Kristus uzvarēja grēku un nāvi.

No Lieldienām izriet visas svētās dienas
Pelnu Trešdiena, Gavēņa sākums, būs 5. martā;

Kunga debesīs uzkāpšana būs 29. maijā;

Vasarsvētki būs 8. jūnijā; *

pirmā Adventa svētdiena būs 30. novembrī.

Arī Svētās Dievmātes, apustuļu, svēto svētkos
un visu ticīgo mirušo piemiņas dienā,
Baznīca, Svētceļniece virs zemes, *
pasludina sava Kunga Augšāmcelšanās svētkus.

Kristum, kurš bija, kurš ir un kas nāks,
laika un vēstures Kungam, *
lai ir nebeidzama slava mūžīgi mūžos. Āmen.

Šajā dienā Mūžība izpaužas laikā, jo Baznīca sev dāvā kalendāru, virkni datumu un notikumu, lai svinētu Mūžīgo laikā.

Tā ir ļoti sena prakse, kas Baznīcās pastāv jau kopš 5. gadsimta. Tā ir radusies no Lieldienu datuma noteikšanas, kurā bija jāveic astronomiski aprēķini nosakot mēness fāzes un pavasara ekvinokcijas. Pirmajos kristietības gadsimtos vēl pirms Nīkajas koncila (325.g.) tieši Aleksandrijas bīskaps bija atbildīgs par šo aprēķinu, jo Aleksandrijas bibliotēkā bija liels izglītotu astronomu pulks. Tā radās “svētku vēstuļu” prakse, ko Konstantinopoles patriarhs sūtīja visām baznīcām, norādot Augšāmcelšanās svētdienas datumu. Nīkajā (325. gadā) šis viņa uzdevums tika oficiāli apstiprināts, un arvien vairāk šī vēstule ieguva liturģiska teksta raksturu. Sākot ar 5. gadsimtu, mēs to atrodam Ziemassvētku liturģijā Āfrikā un Spānijā un Epifānijas liturģijā Gallijā, Romā, Milānā un Akvilejā (sk. M. Righetti, Storia liturgica II. L’anno liturgico, il Breviario, Ancora, Milan 1969).

Publicējam Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa dekrētu par Svētā gada svinēšanu mūsu vietējā Baznīcā. Svinot šo Svēto gadu arī Ludzas katoļu baznīca ir Svētā gada baznīca, kuru ticīgie var apmeklēt kā šī Jubilejas gada cerības svētceļnieki. Svētceļojums uz mūsu baznīcu un tās dievbijīga apmeklēšana šai 2025.g. ir apveltīts ar Svētā tēva Franciska piešķirtām Jubilejas atlaidām.

Rēzeknē 2024. gada 27. novembrī

DEKRĒTS
par Jubilejas gada svinēšanu Rēzeknes – Aglonas diecēzē

Saskaņā ar Svētā Tēva Franciska gribu laikposms no Kunga Dzimšanas svinībām 2024.gada 24.decembrī līdz Kunga Atklāšanās svinībām 2026.gada 6.janvārī visā Baznīcā, gan Romā, gan atsevišķās diecēzēs, ir pasludināts par Jubilejas gadu ar moto Cerības svētceļnieki.

Jubilejas gada svinīgs iesākums Rēzeknes – Aglonas diecēzē būs 2024.gada 29.decembrī, svētās Ģimenes svētkos, Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē sv. Mises laikā 12.00.

Vieni no Jubilejas gada garīgajiem augļiem ir atlaidas, kur atklājas Dieva Tēva žēlsirdība.

Jubilejas gada laikā visas citas piešķirtās atlaidas paliek spēkā. Visi ticīgie, kas patiesi nožēlo, izslēdzot jebkādu pieķeršanos jebkādam grēkam (sal. Enchiridion Indulgentiarum, 4. izd., norm. 20, § 1) un žēlsirdības gara mudināti, kuri Svētā gada laikā ir šķīstījušies caur Grēksūdzes sakramentu un veldzēti ar Svēto Komūniju, lūgsies saskaņā ar pāvesta nodomiem, viņi varēs iegūt pilnas atlaidas no Baznīcas dārgumu krātuves, piedošanu un grēku atlaišanu, ko var iegūt arī šķīstītavā esošajām dvēselēm, veicot kādu no zemāk uzskaitītajiem darbiem:

I. Par svētceļojumiem

Ticīgie cerības svētceļnieki, varēs saņemt Svētā tēva piešķirtās jubilejas atlaidas, ja veiks dievbijīgu svētceļojumu:

uz jebkuru jubilejas svētvietu:
tur dievbijīgi piedalieties svētajā Misē; Misē, kurā tiks piešķirti kristīgās iniciācijas sakramenti (kristības, iestiprināšanas) vai Slimnieku svaidīšanas sakramentā; Dieva Vārda liturģijā; Stundu liturģija (lasījumu stunda, laudes, vesperes); Krusta ceļā; rožukronī; Akatistu himnas skaitīšanā; gandarīšnas dievkalpojumā, kas beidzas ar grēku nožēlotāju individuālu atzīšanos grēksūdzē;

Romā:
apmeklējot vismaz vienu no četrām galvenajām Pontifikālajām bazilikām: Sv. Pētera Vatikānā, Vissvētākais Pestītāja Laterānā, Dievmātes Lielās, Sv. Pāvila ārpus mūriem; Svētajā zemē : apmeklēs vismaz vienu no trim bazilikām: Svētā kapa Jeruzalemē, Piedzimšanas svētnīcu Betlēmē, Pasludināšanas Nācaretē;

citos baznīcas apgabalos:
Visu gadu sekojošās Rēzeknes – Aglonas diecēzes baznīcās:
Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē,
Aglonas Dievmātes starptautiskajā sanktuārijā,
Daugavpils sv. Pētera Ķēdēs baznīcā,
Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīcā,
Līvānu sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīcā,
Preiļu Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīcā,
Dagdas Vissvētās Trīsvienības baznīcā,
Nautrēnu Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīcā,
Krustpils Vissvētās Trīsvienības baznīcā,
Viļakas Vissv. Jēzus Sirds baznīcā,
Varakļānu sv. Viktora sanktuārijā,
Krāslavas sv. Ludviga sanktuārijā,
Viļānu svētā Krusta sanktuārijā,
Pasienes Dievmātes sanktuārijā,
Sarkaņu Dievmātes sanktuārijā.

II. Dievbijīgos svētvietu apmeklējumos

Līdzīgas jubilejas atlaidas ticīgie varēs iegūt, ja individuāli vai grupā dievbijīgi apmeklēs jebkuru jubilejas vietu un tur attiecīgu laiku veiks Euharistisko adorāciju un meditāciju, ko noslēgs ar lūgšanu “Tēvs mūsu “, ticības apliecinājumu “Es ticu” un lūgšanu Marijai, Dieva Mātei, lai šajā svētajā gadā ikviens “varētu piedzīvot vismaigākās Mātes tuvumu, kura nekad nepamet savus bērnus” (Spes non confundit, 24).

Jubilejas gadā bez iepriekš minētajām nozīmīgajām svētceļojumu vietām ar tādiem pašiem nosacījumiem būs iespējams apmeklēt arī citas svētvietas:

Romā: Svētā Jeruzalemes Krusta baziliku, Sv. Laurencija baziliku ārpus mūriem, Sv. Sebastjana baziliku ārpus mūriem (īpaši ieteicams ir dievbijīgs svētceļojums, ko sauc par “Svētceļojumu uz septiņām baznīcām”, kas bija tik mīļš svētajam Filipam Nerejam), Dievišķās žēlsirdības svētnīca – Svētā Gara baznīca Sasijā, Sv. Pāvils pie Trim avotiem – apustuļa mocekļa nāves vieta, kristiešu katakombas; Iter Europaeum jubilejas maršruta baznīcas (28 Eiropas savienības baziliku maršruts- Latvijai ir Santi Quattro Coronati (Četri svētie kronētie), kas bija Kardināla Julijana Vaivoda bazilika Romā) – baziliku nosaukumi atrodami https://www.iubilaeum2025.va/en/notizie/comunicati/2023/Iter-Europaeum-nuovo cammino-chiese-Unione-Europea.html un baznīcas, kas veltītas Eiropas aizbildnēm un Baznīcas doktorēm (Santa Maria sopra Minerva bazilika, sv. Brigitas baznīca Campo de’ Fiori, Uzvaras Dievmātes baznīca, Trinità dei Monti baznīca , Sv. Cecīlijas bazilika Trasteverē, Svētā Augustīna bazilika Marsa laukā);

citur pasaulē: divas mazās pāvesta bazilikas Asīzes pilsētā: Sv. Francisks un Eņģeļu Jaunavas Marijas bazilikas; pāvesta bazilikas: Santa Casa, Loreto, Rožukroņa Dievmātes, Pompejā, Sv. Antonija, Padujā; jebkura neliela bazilika, katedrāle, līdzkatedrāle, Dievmātes svētnīca un, ticīgo labā, jebkura izcila koleģiāla baznīca vai svētnīca, ko nozīmējis katrs diecēzes bīskaps, kā arī nacionālās vai starptautiskās svētnīcas, “svētās viesmīlības vietas un svētnīcas”, priviliģētas telpas cerības atmodināšanai” (Spes non confundit, 24), ko norādījušas bīskapu konferences.

Patiesi nožēlojošie ticīgie, kuri svarīgu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties svinīgos dievkalpojumos, svētceļojumos un dievbijīgos apmeklējumos (galvenokārt klostera māsas un mūki, veci cilvēki, slimie, cietumā esošie, kā arī tie, kas atrodas slimnīcā vai citās aprūpes vietās, kā arī tie, kas nepārtraukti kalpo slimajiem), iegūs jubilejas atlaidas ar tādiem pašiem nosacījumiem, ja būs garīgi vienoti ar klātesošajiem ticīgajiem, īpaši brīžos, kad Svētā tēva vai diecēzes bīskapa vārdi tiks pārraidīti, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, savās mājās vai visur, kur viņi ir ierobežoti (piemēram, klosteros, slimnīcās, pansionātos, cietumos…), viņi lūgsies “Tēvu mūsu”, ticības apliecinājumu “Es ticu” un citas lūgšanas saskaņā ar Svētā gada nodomiem, upurējot savas ciešanas vai dzīves grūtības.

III. Žēlsirdības un gandarīšanas darbos

Turklāt ticīgie varēs saņemt jubilejas atlaidas, ja viņi dievbijības garā piedalīsies tautas misijās, rekolekcijās vai formācijas sanāksmēs, kas veltītas Vatikāna II koncila tekstiem un Katoļu Baznīcas Katehismam un kas notiks baznīcās vai citās piemērotās vietās, saskaņā ar Svētā tēva nodomu.

Neskatoties uz noteikumu, ka pilnas atlaidas dienā var iemantot tikai vienu reizi (sal. Enchiridion Indulgentiarum, 4. izd., norm. 18, § 1), ticīgie saņems žēlsirdības aktu dvēselēm šķīstītavā, ja viņi likumīgi saņems svēto Komūniju otro reizi tajā pašā dienā, tad viņi varēs saņemt pilnas atlaidas divas reizes tajā pašā dienā, kuras var veltīt tikai par mirušajiem. Ar šo dubulto upuri tiek panākta slavējama pārdabiskās mīlestības izpausme, jo saikne, kas vieno ticīgos, kuri joprojām atrodas šīszemes svētceļojumā, ar tiem, kuri jau ir pabeiguši savu ceļojumu, ” jubilejas atlaidas caur lūgšanu ir īpaši paredzētas tiem, kas ir gājuši pirms mums, lai viņi varētu saņemt žēlsirdības pilnību” (Spes non confundit, 22).

Īpašā veidā “jubilejas gadā mēs tiksim aicināti būt redzama cerības zīmes daudziem brāļiem un māsām, kas dzīvo grūtos apstākļos” (Spes non confundit, 10): Tāpēc atlaidas tiek piešķirtas arī par žēlsirdības un gandarīšanas darbiem, kuri liecina par iesākto atgriešanos. Ticīgie, sekojot Kristus piemēram un pavēlei, tiek mudināti biežāk veikt mīlestības un žēlsirdības darbus, galvenokārt, lai kalpotu saviem brāļiem un māsām, kas nomākti ar dažādām vajadzībām. Precīzāk, no jauna atklājot “žēlsirdības darbus miesai: pabarot izsalkušos, padzirdīt izslāpušos, apģērbt kailos, uzņemt svešiniekus savās mājās, apmeklēt slimos, mierināt ieslodzītos, apglabāt mirušos” un no jauna atklājot arī “žēlsirdības darbus dvēselei: dot labu padomu tiem, kas šaubās, pamācīt tos, kas neprot, pamācīt grēciniekus, mierināt tos, kas cieš bēdas, labprātīgi piedot ievainojumus, pacietīgi panest ciešanas, lūdzoties par dzīvajiem un mirušajiem” (Misericordiae vultus, 15).

Tāpat ticīgie varēs saņemt jubilejas atlaidas, ja dosies apmeklēt un veltīs laiku saviem brāļiem, kas nonākuši nespēkā vai grūtībās (slimajiem, ieslodzītajiem, vientuļajiem veciem cilvēkiem, invalīdiem…) tādā veidā it kā svētceļojot pie viņos klātesošā Kristus (sal. Mt 25:34-36 ) un izpildot parastos garīgos, sakramentālos un lūgšanu nosacījumus. Ticīgie neapšaubāmi varēs atkārtot šīs vizītes Svētā gada laikā, katru reizi, pat katru dienu saņemot pilnas atlaidas.

Jubilejas gada pilnās atlaidas var panākt arī ar darbībām, kas konkrēti un pašaizliedzīgi pauž gandarīšanas garu, kas ir Jubilejas gada dvēsele, no jauna atklājot īpaši piektdienas grēku nožēlas vērtību:
– atturoties nožēlas garā vismaz vienu dienu no triviālām izklaidēm (reālām, bet arī virtuālām, ko izraisa, piemēram, mediji un sociālie tīkli) un no nevajadzīga patēriņa (piemēram, ievērojot atturēšanos vai gavēni saskaņā ar vispārējām Baznīcas normām un konkrētiem bīskapu ieteikumiem), apvienojumā ar atbilstošas naudas summas ziedošanu trūcīgajiem;
– atbalstot reliģiska vai sociāla rakstura darbus, īpaši, lai aizsargātu dzīvību visos tās posmos un pašu dzīves kvalitāti: pamestus bērnus, jauniešus, kas cīnās ar grūtībām, vecāka gadagājuma cilvēkus, kuriem nepieciešama aprūpe vai vientuļus, migrantus no dažādām valstīm “kuri pamet savu zemi, meklējot labāku dzīvi sev un savai ģimenei” (Spes non confundit, 13);
– būtisku sava brīvā laika daļu atvēlēs brīvprātīgām aktivitātēm, kas kalpo sabiedrības interesēm vai citiem līdzīgiem personīgās iesaistīšanās veidiem.

ATGĀDINĀJUMAM
ATLAIDU SAŅEMŠANAS VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI:

Pilnas atlaidas no laicīgā soda par grēkiem sev vai mirušajiem visu Jubilejas gadu ik dienas var saņemt ticīgie, kuri dievbijības garā:
1) Piedalīsies sv. Misē.
2) Atjaunos svētdarošās žēlastības stāvokli sakramentālā grēksūdzē un būs brīvi no vismazākā grēka.
3) Dievbijīgi pieņems sv. Komūniju.
4) Lūgsies Svētā tēva nodomos.
5) Dievbijīgi noskaitīs lūgšanas „Tēvs mūsu” un „Es ticu”.

Vēlot Jubilejas gadā diecēzes priesteriem un ticīgajiem bagātīgas Dieva žēlastības,

Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis

2024. gada 9. augustā Ludzas katoļu baznīcā notika pasākums “Kas tu esi, Ludzas Stefans“, kas bija veltīts skulptūras “Sv. Stefans” restaurācijai un izpētei. Lielajā Ludzas ugunsgrēkā 1938.g. no Ludzas baznīcas altāriem tika izglābtas piecas 18.gs. I puses polihroma koka skulptūras: Sv. Stefans ir pirmā skulptūra, kurai tagad ir uzsākta zinātniska izpēte un restaurācija.

Pasākuma ievaddaļā īpašu gaisotni radīja mākslienicks priekšnesums: Marijas Čerņavskas vadībā tapušās izrādes skaņu ieraksta fragments: dziļu pārdomu gaisotnē, kokles skaņu pavadībā, atskanēja Sv.Stefana skulptūras emocionāls stāsts. Tas bija daļa no pērn izveidota teatra studijas “Azote” uzveduma “85 jeb 6 stāsti par svarīgāko, pieminot Ludzas lielā ugunsgrēku 85.gadskārtu” (Marikas Čerņavskas režija, dziedošās bundzinieces Vijas Moores mūzika).

Nelielu ieskatu Ludzas katoļu draudzes vēsturē un tās darbībā sniedza Ludzas Novadpētniecības muzeja krājumu glabātāja Ieva Bite:

Taču pati galvenā pasākuma daļa bija restauratora Aigara Pilenieka aizrautīgais stāsts par koka skulptūru “Sv. Stefans”, kas ir izcils barokas laika piemineklis, brīnumainā kārtā kopā ar vēl 5 koka skulptūrām 1938. gadā izglābts no degošās baznīcas. Aigara Pilenieka vadībā ir noslēdzies skulptūras restaurācijas 1. posms. Bet aizvien vēl ir daudz neskaidrību un noslēpumos tītu faktu par skulptūras identifikāciju un priekšmetu, kas atradās tās rokās. Pasākuma laikā restaurators Aigar Pilenieks, kas ir patiess sava amata meistars, un ar patiesu degsmi un aizrautību ir uzsācis šo sarežģīto restaurācijas procesu, lūdza nepalikt vienaldzīgiem pret šo mūsu Ludzas katoļu baznīcas pērli un dalīties ar informāciju vai aptaujāt vecākos pilsētas iedzīvotājus – ja nu kādam ir informācija vai saglabājušās ļoti senas fotogrāfijas ar Sv. Stefana vai vecās koka baznīcas interjera attēlu.

Restaurators Aigars Pilenieks veicā arī dāvinājumu Ludzas novadpētniecības muzejam: 2 fotogrāfijas un 2 atklātnes, kurās redzams, kāda izskatījās Ludzas katoļu draudzes koka baznīca gan interjerā, gan eksterjerā 20. gs. sākumā.

Visu pasākumu caurvija nojausma, ka restaurators un prāvests ir lieliska komanda, kura var paveikt neticami lielas lietas, ir tikai nepieciešams mūsu un Valsts atbalsts un ieinteresētība saglabāt Ludzas novada kultūrvēsturisko mantojumu.

(autori: Ludzas novadpētniecības muzejs, Ludzas katoļu draudze)

Latgales reģionālās televīzijas sižets:

Skatieties  notikuma “Kas Tu esi, Ludzas Stefans” ierakstu youtube:

Skatieties arī iepriekšējos gados notikušās divas nozares speciālistu neklātienes apspriedes:

1.Sv	Parastā liturģiskā laikposma XXII svētdiena	9.00 Sv. Mise Adorācija, Jēzus Sirds dievkalpojums 11.00 Sv. Mise
2.Pm		8.00 Sv. Mise
3.Ot		18.00 Sv. Mise
4.Tr		8.00 Sv. Mise
5.Ce	Mēn. I ceturtdiena	17.00 Adorācijas Svētā Stunda 18.00 Sv. Mise
6.Pk	Mēn. I piektdiena	!!! 8:00 Sv. Mise Jēzus Sirds dievkalpojums
7.Se	Mēn. I sestdiena	9.00 Adorācija, Rožukronis 10.00 Sv. Mise Draudzes lūgšanu pārgājiens ap Ludzas Lielo ezeru
8.Sv	Parastā liturģiskā laikposma XXIII svētdiena Vissv. Jaunavas Marijas dzimšanas svētki	9.00 Sv. Mise 11.00 Sv. Mise
9.Pm		8.00 Sv. Mise
10.Ot		18.00 Sv. Mise
11.Tr		8.00 Sv. Mise
12.Ce		18.00 Sv. Mise
13.Pk		8.00 Sv. Mise
14.Se	Sv. Krusta pagodināšanas svētki	8.00 Sv. Mise
15.Sv	Parastā liturģiskā laikposma XXIV svētdiena Vissv.Jaunava Marija – Sāpju Māte	9.00 Sv. Mise 11.00 Sv. Mise
16.Pm		8.00 Sv. Mise
17.Ot		18.00 Sv. Mise
18.Tr		8.00 Sv. Mise
19.Ce		17.00 Sv. Jāzepa stunda 18.00 Sv. Mise nodomos saliktajos pie Sv.Jāzepa altāra
20.Pk		8.00 Sv. Mise No plkst. 21.00 Adorācija nakts garumā līdz rīta Misei “Esiet nomodā un lūdziet Dievu” (Mateja 26,41)
21.Se		8.00 Sv. Mise
22.Sv	Parastā liturģiskā laikposma XXV svētdiena  Sākas novenna pirms Sv.Terēzes svētkiem (katru dienu pēc Sv.Mises)	9.00 Sv. Mise 11.00 Sv. Mise
23.Pm		8.00 Sv. Mise
24.Ot		18.00 Sv. Mise
25.Tr		8.00 Sv. Mise
26.Ce		17.00 Adorācija 18.00 Sv. Mise
27.Pk		8.00 Sv. Mise
28.Se		8.00 Sv. Mise
29.Sv	Parastā liturģiskā laikposma XXVI svētdiena	9.00 Sv. Mise 11.00 Sv. Mise
30.Pm		8.00 Sv. Mise

Š.g. 9.augustā piektdien plkst.18.00 Ludzas baznīcā notiks pasākums veltīts  skulptūras “Sv. Stefans” restaurācijai.

“Sv. Stefans” ir 18. gs. I puses polihroma koka skulptūra, kas kopā ar vēl četrām tika izglābta no iepriekšējās Ludzas koka baznīcas, kura nodega Ludzas lielajã ugunsgrēkā 1938. g. 11. jūnijā. Vecās Ludzas katoļu koka baznīcas kokgriezuma altāri ar skulptūrām bija viens no izcilākajiem baroka laika mākslas pieminekļiem Latgalē.

2022.g. ir uzsākta šīs skulptūras restaurācija: tagad, noslēdzot restaurācijas 1.posmu, restaurātors Aigars Pilenieks kopā ar draudzes prāvestu Jēkabu R. Doļu vēlas pastāstīt par paveikto, atklāto un iecerēto.

• Papildus stāstam par Sv. Stefana skulptūru, jūs uzzināsiet līdz šim nezināmus faktus par mākslas priekšmetiem, izglābtiem no nodegušas baznīcas.
• Kā īpašs māksliniecisks priekšnesums atskanēs Sv. Stefana skulptūras stāsts, kas bija daļa no pērn izveidota teatra studijas “Azote” uzveduma “85 jeb 6 stāsti par svarīgāko, pieminot Ludzas lielā ugunsgrēku 85.gadskārtu” (Marikas Čerņavskas režija, dziedošās bundzinieces Vijas Moores mūzika).

Pasākums tiks translēts facebook lapā Ludzas katoļu baznīca.

PASĀKUMĀ TIKS VĀKTI ZIEDOJUMI SV. STEFANA TURPMĀKAI RESTAURĀCIJAI

1. Pr		8.00 Sv. Mise
2. Ot		18.00 Sv. Mise
3. Tr	Sv. Apustulis Toms	8.00 Sv. Mise
4. Ce	(Mēn. I ceturtdiena)	17.00 Adorācijas Svētā Stunda 18.00 Sv. Mise
5. Pk	(Mēn. I piektdiena)	9.00 Adorācija, Jēzus Sirds dievkalpojums 10.00 Sv. Mise
6. Se	(Mēn. I sestdiena)	9.00 Adorācija, Rožukronis 10.00 Sv. Mise
7. Sv	Parastā liturģiskā laikposma XIV svētdiena	9.00 Sv. Mise Adorācija, Jēzus Sirds dievkalpojums 11.00 Sv. Mise
8. Pr		8.00 Sv. Mise
9. Ot		18.00 Sv. Mise
10. Tr		8.00 Sv. Mise
11. Ce	Sv. Benedikts	17.00 Adorācija 18.00 Sv. Mise
12. Pk		8.00 Sv. Mise
13. Se		8.00 Sv. Mise
14. Sv	Parastā liturģiskā laikposma XV svētdiena	9.00 Sv. Mise 11.00 Sv. Mise
15. Pr	Sv. Bonaventūra	8.00 Sv. Mise
16. Ot		18.00 Sv. Mise
17. Tr		8.00 Sv. Mise
18. Ce		17.00 Adorācija 18.00 Sv. Mise
19. Pk		10.00 Sv. Mise nodomos saliktajos pie Sv.Jāzepa altāra 19:00 Nakts Adorācija līdz rīta misei Baznīca paliek atvērta visu nakti. Nāc un pavadi laiku kopā Jēzu Euharistijā!
20. Se		8.00 Sv. Mise
21. Sv	Parastā liturģiskā laikposma XVI svētdiena	9.00 Sv. Mise 11.00 Sv. Mise
22. Pr	Sv, Marija Magdalēna	8.00 Sv. Mise
23. Ot	Sv. Brigita	17.00 Sv. Jāzepa Stunda 18.00 Sv. Mise
24. Tr		8.00 Sv. Mise
25. Ce	Sv. Apustulis Jēkabs	17.00 Adorācija 18.00 Sv. Mise
26. Pk	Sv. Joahims un Sv. Anna	8.00 Sv. Mise
27. Se		8.00 Sv. Mise
28. Sv	Rīgas Metropolijas dievnamu iesvētīšanas gadadiena	9.00 Sv. Mise 11.00 Sv. Mise
29. Pr	Sv. Marta, Marija un Lācars	8.00 Sv. Mise
30. Ot		18.00 Sv. Mise
31. Tr	Sv. Ignācijs no Lojolas	8.00 Sv. Mise

1. jūnijā sestdien 11:00 Cilviču k. 12:00 Meļašku k. 15:00 Eipļu k. Sv. Mise par apbedītajiem Cilviču, Meļašku un Eipļu kapos svētdien 2.06. plkst. 9:00	2. jūnijā svētdien 13:00 Vērņu k. 14:00 Lauču k. Sv. Mise par apbedītajiem Vērņu un Lauču kapos svētdien 9.06. plkst. 11:00
8. jūnijā sestdien 15:00 Zvirgzdenes k Sv. Mise par apbedītajiem Zvirgzdenes kapos svētdien 9.06. plkst. 9:00	9. jūnijā svētdien 13:00 Utičevas k. 14:00 Rudzīšu k. 15:00 Meža k. Sv. Mise par apbedītajiem Utičevas, Rudzīšu un Meža kapos svētdien 16.06. plkst. 11:00
15. jūnijs sestdien 14:00 Skradeļu k. 15:00 Franapoles k. Sv. Mise par apbedītajiem Skradeļu un Franapoles kapos svētdien 16.06. plkst. 9:00	16. jūnijā svētdien 13:00 Kaļvu k. 14:00 Bleivu k. 15:00 Seļekovas k. Sv. Mise par apbedītajiem Kaļvu, Bleivu un Seļekovas kapos svētdien 23.06. plkst. 11:00
22. jūnijā sestdien 13:00 Dzerkaļu k. 14:00 Tutinu k. 15:00 Soidu k. Sv. Mise par apbedītajiem Dzerkaļu, Tutinu un Soidu kapos svētdien 23.06. plkst. 9:00	23. jūnijā svētdien 13:00 Zapānu k. 14:00 Sondaru k. Sv. Mise par apbedītajiem Zapānu un Sondaru kapos svētdien 30.06. plkst. 9:00
10. augustā sestdien 13:00 Ludzas k. Sv. Mise par apbedītajiem Ludzas kapos svētdien 11.08. plkst. 9:00

5. Pk	(Mēn. I piektdiena)	10.00 Sv. Mise, Jēzus Sirds dievkalpojums
6. Se	(Mēn. I sestdiena)	9.00 Adorācija, Rožukronis 10.00 Sv. Mise
7. Sv	Dieva Žēlsirdības svētdiena	9.00 Sv. Mise, adorācija, Jēzus sirds dievkalpojums 11.00 Sv. Mise
8. Pr	Kunga pasludināšanas svētki	10.00 Sv. Mise
9. Ot		18.00 Sv. Mise
10. Tr		8.00 Sv. Mise
11. Ce		17.00 Adorācija 18.00 Sv. Mise
12. Pk		8.00 Sv. Mise
13. Se		8.00 Sv. Mise
14. Sv	Lieldienu III svētdiena	9.00 Sv. Mise 11.00 Sv. Mise
15. Pr		8.00 Sv. Mise
16. Ot		18.00 Sv. Mise
17. Tr		8.00 Sv. Mise
18. Ce		17:00 adorācija 18.00 Sv. Mise
19. Pk		9.00 Sv. Jāzepa Stunda 10.00 Sv. Mise 19:00 Adorācija nakts garumā līdz rīta Misei “Esiet nomodā un lūdziet Dievu” (Mateja 26,41)
20. Se		8.00 Sv. Mise
21. Sv	Lieldienu IV svētdiena	9.00 Sv. Mise 11.00 Sv. Mise
22. Pr		8.00 Sv. Mise
23. Ot		18.00 Sv. Mise
24. Tr		8.00 Sv. Mise
25. Ce	Sv. Ev. Marks, svētki	17.00 Adorācija 18.00 Sv. Mise
26. Pk		8.00 Sv. Mise
27. Se		8.00 Sv. Mise
28. Sv	Lieldienu V svētdiena	9.00 Sv. Mise 11.00 Sv. Mise
29. Pr	Sv. Katrīna no Sjēnas, Eiropas aizbildne	8.00 Sv. Mise
30. Ot		18.00 Sv. Mise

“Turīnas līķauts” ir gadsimtiem vai pat tūkstošiem gadu sens lina audums ar krustā sista cilvēka tēlu, ko daudzi uzskata par Jēzus Kristus attēlu. Tas tiek glabāts Svētā Jāņa Kristītāja katedrālē Turīnā, Itālijā. Līķauts ir bijis intensīvu diskusiju un pētījumu objekts, un daži uzskata, ka tas ir autentisks Jēzus apbedīšanas audums, bet citi tomēr ir skeptiski par tā izcelsmi. Attēls uz auduma, kas, šķiet, ir vīrietis ar brūcēm, kas atbilst krustā sišanai, gadsimtiem ilgi ir intriģējis zinātniekus, vēsturniekus un ticīgos, kā rezultātā ir veikti daudzi pētījumi un izmeklēšana par līķauta autentiskumu un ar tā izcelšanos saistītajiem apstākļiem.

Ludzas katoļu draudze, sākoties gavēnim, ielūdz visus interesentus un ticīgos ieraudzīt un iepazīties kā izskatās Turīnas līķauts, ar kādām metodēm zinātnieki ir centušies pārliecināties par tā autentiskumu un vai tad mēs patiešām varam ticēt, ka Turīnas līķauta izcelme ir saistīta ar Jēzus Kristus ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos.

Apmeklētājiem ir iespējams redzēt un iepazīt Turīnas līķautu, aplūkojot uzticamu oriģinālā līķauta kopiju, kas ir attēlota tā dabīgajos izmēros (mērogā 1:1). Pārsteidzošs ir līķauta garums, kas sasniedz gandrīz 5 metrus. Informācija par līķautu atklāj arī Jēzus laika apbedīšanas tradīcījas. Izstādē tāpat ir pieejami visaptveroši skaidrojumi par pētījumiem, kas veikti par oriģinālo līķautu, izgaismojot tā vēsturisko nozīmi un autentiskumu. Tādā veidā iespējams iegūt dziļāku izpratni par Turīnas līķautu, izmantojot detalizētus aprakstus un izglītojošu saturu, kas ir piemērots gan entuziastiem, gan tiem, kam šī tēma nav sveša.

Iepazīstot vienu no mīklainākajiem artefaktiem reliģijas vēsturē, padziļinot izpratni par ticības, zinātnes un mākslas saskares punktiem, ir veids kā rosināt personīgas pārdomas. Tas ir veids kā apmeklētāji iedziļinās līķauta attēla dziļajā simbolikā un garīgajā nozīmīgumā. Piekļuve precīzai informācijai par līķauta vēsturi, pētījumu gaitu un pētījumu rezultātiem lietotājam draudzīgā formātā, padara sarežģītas tēmas pieejamākas plašai sabiedrībai. Iespēja aplūkot Turīnas līķauta reprodukciju nodrošina autentisku oriģinālā līķauta atveidojumu tiem, kas nevar apmeklēt Turīnu.

Kopumā tā ir gan kultūrizglītība, gan kopienas satuvināšanās caur ko ir iespējams veicināt kopienas dialogu un kopienas iesaistīšanos par ticības, vēstures un zinātniskās izpētes tēmām, rodot iespējas jēgpilnām diskusijām un kopīgai mācību pieredzei. Līķauta izpētes procesu iepazīšana kļūst par neaizmirstamu pieredzi, kas rada apmeklētājiem paliekošas atmiņas, kad viņi dodas atklājumu ceļojumā caur izstādi, atklājot viņiem jaunu informāciju un izpratni par Turīnas līķuta noslēpumiem. Tas ir arī garīgs piedzīvojums, kad, lasot aprakstus par dubļiem uz līķautā ietītā cilvēka papēžiem, mēs varam iztēloties Viņa cilvēka ķermeņa dabu, kura kājas ir minušas to pašu zemi, ko mēs un, pievēršot uzmanību līķauta izpētē atrasto ziedputekšņu paraugiem, varam skaidri ieraudzīt Viņa cilvēciskumu, ejot pa ziedošu pļavu un dzīvojot starp mums.

Izstāde ir aplūkojama Ludzas baznīcas kreisajā sānu jomā baznīcas atvēršanas laikos.
Izstāde turpināsies līdz 2024.g. rudens.

Oriģinālā Turīnas līķauta kopiju un izstādes materiālus jau vairāk kā 10 gadus kā ceļojošo izstādi pa Latvijas draudzēm nodrošina Jeruzalemes Svētā kapa bruņinieku ordeņa Latvijas nodaļa.