Publicējam Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa dekrētu par Svētā gada svinēšanu mūsu vietējā Baznīcā. Svinot šo Svēto gadu arī Ludzas katoļu baznīca ir Svētā gada baznīca, kuru ticīgie var apmeklēt kā šī Jubilejas gada cerības svētceļnieki. Svētceļojums uz mūsu baznīcu un tās dievbijīga apmeklēšana šai 2025.g. ir apveltīts ar Svētā tēva Franciska piešķirtām Jubilejas atlaidām.
Rēzeknē 2024. gada 27. novembrī
DEKRĒTS
par Jubilejas gada svinēšanu Rēzeknes – Aglonas diecēzē
Saskaņā ar Svētā Tēva Franciska gribu laikposms no Kunga Dzimšanas svinībām 2024.gada 24.decembrī līdz Kunga Atklāšanās svinībām 2026.gada 6.janvārī visā Baznīcā, gan Romā, gan atsevišķās diecēzēs, ir pasludināts par Jubilejas gadu ar moto Cerības svētceļnieki.
Jubilejas gada svinīgs iesākums Rēzeknes – Aglonas diecēzē būs 2024.gada 29.decembrī, svētās Ģimenes svētkos, Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē sv. Mises laikā 12.00.
Vieni no Jubilejas gada garīgajiem augļiem ir atlaidas, kur atklājas Dieva Tēva žēlsirdība.
Jubilejas gada laikā visas citas piešķirtās atlaidas paliek spēkā. Visi ticīgie, kas patiesi nožēlo, izslēdzot jebkādu pieķeršanos jebkādam grēkam (sal. Enchiridion Indulgentiarum, 4. izd., norm. 20, § 1) un žēlsirdības gara mudināti, kuri Svētā gada laikā ir šķīstījušies caur Grēksūdzes sakramentu un veldzēti ar Svēto Komūniju, lūgsies saskaņā ar pāvesta nodomiem, viņi varēs iegūt pilnas atlaidas no Baznīcas dārgumu krātuves, piedošanu un grēku atlaišanu, ko var iegūt arī šķīstītavā esošajām dvēselēm, veicot kādu no zemāk uzskaitītajiem darbiem:
I. Par svētceļojumiem
Ticīgie cerības svētceļnieki, varēs saņemt Svētā tēva piešķirtās jubilejas atlaidas, ja veiks dievbijīgu svētceļojumu:
uz jebkuru jubilejas svētvietu:
tur dievbijīgi piedalieties svētajā Misē; Misē, kurā tiks piešķirti kristīgās iniciācijas sakramenti (kristības, iestiprināšanas) vai Slimnieku svaidīšanas sakramentā; Dieva Vārda liturģijā; Stundu liturģija (lasījumu stunda, laudes, vesperes); Krusta ceļā; rožukronī; Akatistu himnas skaitīšanā; gandarīšnas dievkalpojumā, kas beidzas ar grēku nožēlotāju individuālu atzīšanos grēksūdzē;
Romā:
apmeklējot vismaz vienu no četrām galvenajām Pontifikālajām bazilikām: Sv. Pētera Vatikānā, Vissvētākais Pestītāja Laterānā, Dievmātes Lielās, Sv. Pāvila ārpus mūriem; Svētajā zemē : apmeklēs vismaz vienu no trim bazilikām: Svētā kapa Jeruzalemē, Piedzimšanas svētnīcu Betlēmē, Pasludināšanas Nācaretē;
citos baznīcas apgabalos:
Visu gadu sekojošās Rēzeknes – Aglonas diecēzes baznīcās:
Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē,
Aglonas Dievmātes starptautiskajā sanktuārijā,
Daugavpils sv. Pētera Ķēdēs baznīcā,
Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīcā,
Līvānu sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīcā,
Preiļu Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīcā,
Dagdas Vissvētās Trīsvienības baznīcā,
Nautrēnu Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīcā,
Krustpils Vissvētās Trīsvienības baznīcā,
Viļakas Vissv. Jēzus Sirds baznīcā,
Varakļānu sv. Viktora sanktuārijā,
Krāslavas sv. Ludviga sanktuārijā,
Viļānu svētā Krusta sanktuārijā,
Pasienes Dievmātes sanktuārijā,
Sarkaņu Dievmātes sanktuārijā.
II. Dievbijīgos svētvietu apmeklējumos
Līdzīgas jubilejas atlaidas ticīgie varēs iegūt, ja individuāli vai grupā dievbijīgi apmeklēs jebkuru jubilejas vietu un tur attiecīgu laiku veiks Euharistisko adorāciju un meditāciju, ko noslēgs ar lūgšanu “Tēvs mūsu “, ticības apliecinājumu “Es ticu” un lūgšanu Marijai, Dieva Mātei, lai šajā svētajā gadā ikviens “varētu piedzīvot vismaigākās Mātes tuvumu, kura nekad nepamet savus bērnus” (Spes non confundit, 24).
Jubilejas gadā bez iepriekš minētajām nozīmīgajām svētceļojumu vietām ar tādiem pašiem nosacījumiem būs iespējams apmeklēt arī citas svētvietas:
Romā: Svētā Jeruzalemes Krusta baziliku, Sv. Laurencija baziliku ārpus mūriem, Sv. Sebastjana baziliku ārpus mūriem (īpaši ieteicams ir dievbijīgs svētceļojums, ko sauc par “Svētceļojumu uz septiņām baznīcām”, kas bija tik mīļš svētajam Filipam Nerejam), Dievišķās žēlsirdības svētnīca – Svētā Gara baznīca Sasijā, Sv. Pāvils pie Trim avotiem – apustuļa mocekļa nāves vieta, kristiešu katakombas; Iter Europaeum jubilejas maršruta baznīcas (28 Eiropas savienības baziliku maršruts- Latvijai ir Santi Quattro Coronati (Četri svētie kronētie), kas bija Kardināla Julijana Vaivoda bazilika Romā) – baziliku nosaukumi atrodami https://www.iubilaeum2025.va/en/notizie/comunicati/2023/Iter-Europaeum-nuovo cammino-chiese-Unione-Europea.html un baznīcas, kas veltītas Eiropas aizbildnēm un Baznīcas doktorēm (Santa Maria sopra Minerva bazilika, sv. Brigitas baznīca Campo de’ Fiori, Uzvaras Dievmātes baznīca, Trinità dei Monti baznīca , Sv. Cecīlijas bazilika Trasteverē, Svētā Augustīna bazilika Marsa laukā);
citur pasaulē: divas mazās pāvesta bazilikas Asīzes pilsētā: Sv. Francisks un Eņģeļu Jaunavas Marijas bazilikas; pāvesta bazilikas: Santa Casa, Loreto, Rožukroņa Dievmātes, Pompejā, Sv. Antonija, Padujā; jebkura neliela bazilika, katedrāle, līdzkatedrāle, Dievmātes svētnīca un, ticīgo labā, jebkura izcila koleģiāla baznīca vai svētnīca, ko nozīmējis katrs diecēzes bīskaps, kā arī nacionālās vai starptautiskās svētnīcas, “svētās viesmīlības vietas un svētnīcas”, priviliģētas telpas cerības atmodināšanai” (Spes non confundit, 24), ko norādījušas bīskapu konferences.
Patiesi nožēlojošie ticīgie, kuri svarīgu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties svinīgos dievkalpojumos, svētceļojumos un dievbijīgos apmeklējumos (galvenokārt klostera māsas un mūki, veci cilvēki, slimie, cietumā esošie, kā arī tie, kas atrodas slimnīcā vai citās aprūpes vietās, kā arī tie, kas nepārtraukti kalpo slimajiem), iegūs jubilejas atlaidas ar tādiem pašiem nosacījumiem, ja būs garīgi vienoti ar klātesošajiem ticīgajiem, īpaši brīžos, kad Svētā tēva vai diecēzes bīskapa vārdi tiks pārraidīti, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, savās mājās vai visur, kur viņi ir ierobežoti (piemēram, klosteros, slimnīcās, pansionātos, cietumos…), viņi lūgsies “Tēvu mūsu”, ticības apliecinājumu “Es ticu” un citas lūgšanas saskaņā ar Svētā gada nodomiem, upurējot savas ciešanas vai dzīves grūtības.
III. Žēlsirdības un gandarīšanas darbos
Turklāt ticīgie varēs saņemt jubilejas atlaidas, ja viņi dievbijības garā piedalīsies tautas misijās, rekolekcijās vai formācijas sanāksmēs, kas veltītas Vatikāna II koncila tekstiem un Katoļu Baznīcas Katehismam un kas notiks baznīcās vai citās piemērotās vietās, saskaņā ar Svētā tēva nodomu.
Neskatoties uz noteikumu, ka pilnas atlaidas dienā var iemantot tikai vienu reizi (sal. Enchiridion Indulgentiarum, 4. izd., norm. 18, § 1), ticīgie saņems žēlsirdības aktu dvēselēm šķīstītavā, ja viņi likumīgi saņems svēto Komūniju otro reizi tajā pašā dienā, tad viņi varēs saņemt pilnas atlaidas divas reizes tajā pašā dienā, kuras var veltīt tikai par mirušajiem. Ar šo dubulto upuri tiek panākta slavējama pārdabiskās mīlestības izpausme, jo saikne, kas vieno ticīgos, kuri joprojām atrodas šīszemes svētceļojumā, ar tiem, kuri jau ir pabeiguši savu ceļojumu, ” jubilejas atlaidas caur lūgšanu ir īpaši paredzētas tiem, kas ir gājuši pirms mums, lai viņi varētu saņemt žēlsirdības pilnību” (Spes non confundit, 22).
Īpašā veidā “jubilejas gadā mēs tiksim aicināti būt redzama cerības zīmes daudziem brāļiem un māsām, kas dzīvo grūtos apstākļos” (Spes non confundit, 10): Tāpēc atlaidas tiek piešķirtas arī par žēlsirdības un gandarīšanas darbiem, kuri liecina par iesākto atgriešanos. Ticīgie, sekojot Kristus piemēram un pavēlei, tiek mudināti biežāk veikt mīlestības un žēlsirdības darbus, galvenokārt, lai kalpotu saviem brāļiem un māsām, kas nomākti ar dažādām vajadzībām. Precīzāk, no jauna atklājot “žēlsirdības darbus miesai: pabarot izsalkušos, padzirdīt izslāpušos, apģērbt kailos, uzņemt svešiniekus savās mājās, apmeklēt slimos, mierināt ieslodzītos, apglabāt mirušos” un no jauna atklājot arī “žēlsirdības darbus dvēselei: dot labu padomu tiem, kas šaubās, pamācīt tos, kas neprot, pamācīt grēciniekus, mierināt tos, kas cieš bēdas, labprātīgi piedot ievainojumus, pacietīgi panest ciešanas, lūdzoties par dzīvajiem un mirušajiem” (Misericordiae vultus, 15).
Tāpat ticīgie varēs saņemt jubilejas atlaidas, ja dosies apmeklēt un veltīs laiku saviem brāļiem, kas nonākuši nespēkā vai grūtībās (slimajiem, ieslodzītajiem, vientuļajiem veciem cilvēkiem, invalīdiem…) tādā veidā it kā svētceļojot pie viņos klātesošā Kristus (sal. Mt 25:34-36 ) un izpildot parastos garīgos, sakramentālos un lūgšanu nosacījumus. Ticīgie neapšaubāmi varēs atkārtot šīs vizītes Svētā gada laikā, katru reizi, pat katru dienu saņemot pilnas atlaidas.
Jubilejas gada pilnās atlaidas var panākt arī ar darbībām, kas konkrēti un pašaizliedzīgi pauž gandarīšanas garu, kas ir Jubilejas gada dvēsele, no jauna atklājot īpaši piektdienas grēku nožēlas vērtību:
– atturoties nožēlas garā vismaz vienu dienu no triviālām izklaidēm (reālām, bet arī virtuālām, ko izraisa, piemēram, mediji un sociālie tīkli) un no nevajadzīga patēriņa (piemēram, ievērojot atturēšanos vai gavēni saskaņā ar vispārējām Baznīcas normām un konkrētiem bīskapu ieteikumiem), apvienojumā ar atbilstošas naudas summas ziedošanu trūcīgajiem;
– atbalstot reliģiska vai sociāla rakstura darbus, īpaši, lai aizsargātu dzīvību visos tās posmos un pašu dzīves kvalitāti: pamestus bērnus, jauniešus, kas cīnās ar grūtībām, vecāka gadagājuma cilvēkus, kuriem nepieciešama aprūpe vai vientuļus, migrantus no dažādām valstīm “kuri pamet savu zemi, meklējot labāku dzīvi sev un savai ģimenei” (Spes non confundit, 13);
– būtisku sava brīvā laika daļu atvēlēs brīvprātīgām aktivitātēm, kas kalpo sabiedrības interesēm vai citiem līdzīgiem personīgās iesaistīšanās veidiem.
ATGĀDINĀJUMAM
ATLAIDU SAŅEMŠANAS VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI:
Pilnas atlaidas no laicīgā soda par grēkiem sev vai mirušajiem visu Jubilejas gadu ik dienas var saņemt ticīgie, kuri dievbijības garā:
1) Piedalīsies sv. Misē.
2) Atjaunos svētdarošās žēlastības stāvokli sakramentālā grēksūdzē un būs brīvi no vismazākā grēka.
3) Dievbijīgi pieņems sv. Komūniju.
4) Lūgsies Svētā tēva nodomos.
5) Dievbijīgi noskaitīs lūgšanas „Tēvs mūsu” un „Es ticu”.
Vēlot Jubilejas gadā diecēzes priesteriem un ticīgajiem bagātīgas Dieva žēlastības,
Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis
