SADAĻA IR IZSTRĀDES STADIJĀ
Vissvētākās Jaunavas Marijas — Māras zemes karalienes statuja atklāta 1934. g. 24. jūnijā, statuju iesvētīja bīskaps J. Rancāns kā piemiņas zīme neatkarīgās Latvija Republikas dibināšanas 16. gadskārtai. Uz statujas postamenta uzraksts “Regina Terrae Marianae, ora pro nobis!” (latīņu val. „Māras zemes Karaliene, lūdz par mums!”). Projektu izstrādāja un uzstādīšanas darbus vadīja ludzānietis, toreizējais Latvijas Mākslas akadēmijas students Leons Tomašickis, pieminekļa “Vienoti Latvijai” Rēzeknē autors. Baznīckalna nogāzē ir uzstādīts memoriāls akmens Leonam Tomašickim.
Karņicku dzimtas kapliča ( uzcelta 1738. gadā): oktogoniskas formas koka kapliča, zem kuras atradās velvēti mūra pagrabi (valsts nozīmes mākslas piemineklis).
Piecu 18. gs. pirmās puses koka skulptūru ansamblis (valsts nozīmes mākslas pieminekļi).
Vienīgās Latvijā esošas Pēterpils būves ērģeles (valsts nozīmes mākslas piemineklis).
Jāņa Bārdas 15 gleznu cikls „Via crucis” (1992), kas kalpo kā draudzes Krusta ceļa lūgšanas apstāšanās.