2025. gada LIELDIENU DATUMA PASLUDINĀŠANA Epifānijas svētkos

Diakons pasludina Lieldienu datumu Sv.Pētera bazilikā 2025.g. 6.janvārī

Saskaņā ar senu liturģisko tradīciju Epifānijas svētkos 6. janvārī pēc Evaņģēlija lasījuma tiek pasludināts Lieldienu datums.

Mīļotie brāļi un māsas!
ir parādījusies Kunga godība *
un tā vienmēr parādīsies mūsu vidū līdz viņa atgriešanās brīdim.

Laika ritējumā un pārmaiņās
mēs pieminam un piedzīvojam *
pestīšanas noslēpumus.

Visa liturģiskā gada sirds krustā sistā, apbedīta un augšāmceltā Kunga Trīs Svētās dienas, *
kas vainagosies Lieldienu svētdienā 20. aprīlī.

Katru svētdienu, katras nedēļas Lieldienās,
Svētā Baznīca dara klātesošu šo lielo notikumu, *
kurā Kristus uzvarēja grēku un nāvi.

No Lieldienām izriet visas svētās dienas
Pelnu Trešdiena, Gavēņa sākums, būs 5. martā;

Kunga debesīs uzkāpšana būs 29. maijā;

Vasarsvētki būs 8. jūnijā; *

pirmā Adventa svētdiena būs 30. novembrī.

Arī Svētās Dievmātes, apustuļu, svēto svētkos
un visu ticīgo mirušo piemiņas dienā,
Baznīca, Svētceļniece virs zemes, *
pasludina sava Kunga Augšāmcelšanās svētkus.

Kristum, kurš bija, kurš ir un kas nāks,
laika un vēstures Kungam, *
lai ir nebeidzama slava mūžīgi mūžos. Āmen.

Šajā dienā Mūžība izpaužas laikā, jo Baznīca sev dāvā kalendāru, virkni datumu un notikumu, lai svinētu Mūžīgo laikā.

Tā ir ļoti sena prakse, kas Baznīcās pastāv jau kopš 5. gadsimta. Tā ir radusies no Lieldienu datuma noteikšanas, kurā bija jāveic astronomiski aprēķini nosakot mēness fāzes un pavasara ekvinokcijas. Pirmajos kristietības gadsimtos vēl pirms Nīkajas koncila (325.g.) tieši Aleksandrijas bīskaps bija atbildīgs par šo aprēķinu, jo Aleksandrijas bibliotēkā bija liels izglītotu astronomu pulks. Tā radās “svētku vēstuļu” prakse, ko Konstantinopoles patriarhs sūtīja visām baznīcām, norādot Augšāmcelšanās svētdienas datumu. Nīkajā (325. gadā) šis viņa uzdevums tika oficiāli apstiprināts, un arvien vairāk šī vēstule ieguva liturģiska teksta raksturu. Sākot ar 5. gadsimtu, mēs to atrodam Ziemassvētku liturģijā Āfrikā un Spānijā un Epifānijas liturģijā Gallijā, Romā, Milānā un Akvilejā (sk. M. Righetti, Storia liturgica II. L’anno liturgico, il Breviario, Ancora, Milan 1969).