“Sv. Stefans” ir 18. gs. I puses polihroma koka skulptūra, kas kopā ar vēl četrām tika izglābta no iepriekšējās Ludzas koka baznīcas, kura nodega Ludzas lielajã ugunsgrēkā 1938. g. 11. jūnijā. Vecās Ludzas katoļu koka baznīcas kokgriezuma altāri ar skulptūrām bija viens no izcilākajiem baroka laika mākslas pieminekļiem Latgalē.
2022.g. ir uzsākta šīs skulptūras restaurācija: tagad, noslēdzot restaurācijas 1.posmu, restaurātors Aigars Pilenieks kopā ar draudzes prāvestu Jēkabu R. Doļu vēlas pastāstīt par paveikto, atklāto un iecerēto.
Papildus stāstam par Sv. Stefana skulptūru, jūs uzzināsiet līdz šim nezināmus faktus par mākslas priekšmetiem, izglābtiem no nodegušas baznīcas.
Kā īpašs māksliniecisks priekšnesums atskanēs Sv. Stefana skulptūras stāsts, kas bija daļa no pērn izveidota teatra studijas “Azote” uzveduma “85 jeb 6 stāsti par svarīgāko, pieminot Ludzas lielā ugunsgrēku 85.gadskārtu” (Marikas Čerņavskas režija, dziedošās bundzinieces Vijas Moores mūzika).
Pasākums tiks translēts facebook lapā Ludzas katoļu baznīca.
PASĀKUMĀ TIKS VĀKTI ZIEDOJUMI SV. STEFANA TURPMĀKAI RESTAURĀCIJAI
“Turīnas līķauts” ir gadsimtiem vai pat tūkstošiem gadu sens lina audums ar krustā sista cilvēka tēlu, ko daudzi uzskata par Jēzus Kristus attēlu. Tas tiek glabāts Svētā Jāņa Kristītāja katedrālē Turīnā, Itālijā. Līķauts ir bijis intensīvu diskusiju un pētījumu objekts, un daži uzskata, ka tas ir autentisks Jēzus apbedīšanas audums, bet citi tomēr ir skeptiski par tā izcelsmi. Attēls uz auduma, kas, šķiet, ir vīrietis ar brūcēm, kas atbilst krustā sišanai, gadsimtiem ilgi ir intriģējis zinātniekus, vēsturniekus un ticīgos, kā rezultātā ir veikti daudzi pētījumi un izmeklēšana par līķauta autentiskumu un ar tā izcelšanos saistītajiem apstākļiem.
Ludzas katoļu draudze, sākoties gavēnim, ielūdz visus interesentus un ticīgos ieraudzīt un iepazīties kā izskatās Turīnas līķauts, ar kādām metodēm zinātnieki ir centušies pārliecināties par tā autentiskumu un vai tad mēs patiešām varam ticēt, ka Turīnas līķauta izcelme ir saistīta ar Jēzus Kristus ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos.
Apmeklētājiem ir iespējams redzēt un iepazīt Turīnas līķautu, aplūkojot uzticamu oriģinālā līķauta kopiju, kas ir attēlota tā dabīgajos izmēros (mērogā 1:1). Pārsteidzošs ir līķauta garums, kas sasniedz gandrīz 5 metrus. Informācija par līķautu atklāj arī Jēzus laika apbedīšanas tradīcījas. Izstādē tāpat ir pieejami visaptveroši skaidrojumi par pētījumiem, kas veikti par oriģinālo līķautu, izgaismojot tā vēsturisko nozīmi un autentiskumu. Tādā veidā iespējams iegūt dziļāku izpratni par Turīnas līķautu, izmantojot detalizētus aprakstus un izglītojošu saturu, kas ir piemērots gan entuziastiem, gan tiem, kam šī tēma nav sveša.
Iepazīstot vienu no mīklainākajiem artefaktiem reliģijas vēsturē, padziļinot izpratni par ticības, zinātnes un mākslas saskares punktiem, ir veids kā rosināt personīgas pārdomas. Tas ir veids kā apmeklētāji iedziļinās līķauta attēla dziļajā simbolikā un garīgajā nozīmīgumā. Piekļuve precīzai informācijai par līķauta vēsturi, pētījumu gaitu un pētījumu rezultātiem lietotājam draudzīgā formātā, padara sarežģītas tēmas pieejamākas plašai sabiedrībai. Iespēja aplūkot Turīnas līķauta reprodukciju nodrošina autentisku oriģinālā līķauta atveidojumu tiem, kas nevar apmeklēt Turīnu.
Kopumā tā ir gan kultūrizglītība, gan kopienas satuvināšanās caur ko ir iespējams veicināt kopienas dialogu un kopienas iesaistīšanos par ticības, vēstures un zinātniskās izpētes tēmām, rodot iespējas jēgpilnām diskusijām un kopīgai mācību pieredzei. Līķauta izpētes procesu iepazīšana kļūst par neaizmirstamu pieredzi, kas rada apmeklētājiem paliekošas atmiņas, kad viņi dodas atklājumu ceļojumā caur izstādi, atklājot viņiem jaunu informāciju un izpratni par Turīnas līķuta noslēpumiem. Tas ir arī garīgs piedzīvojums, kad, lasot aprakstus par dubļiem uz līķautā ietītā cilvēka papēžiem, mēs varam iztēloties Viņa cilvēka ķermeņa dabu, kura kājas ir minušas to pašu zemi, ko mēs un, pievēršot uzmanību līķauta izpētē atrasto ziedputekšņu paraugiem, varam skaidri ieraudzīt Viņa cilvēciskumu, ejot pa ziedošu pļavu un dzīvojot starp mums.
Izstāde ir aplūkojama Ludzas baznīcas kreisajā sānu jomā baznīcas atvēršanas laikos. Izstāde turpināsies līdz 2024.g. rudens.
Dievmātes skulptūras ansambļa restaurācijā ir paredzēta jauna apgaismojuma izstrāde. 25.augusta vakarā pēc tumsas iestāšanās esam izmēģinājuši kā varētu izskatīties Dievmāte profesionālo starmešu gaismā. Viņa izskatās iespaidīgi! Saglabājas apjoms un ēnojumu bagātība!
Tagad notiek tāmes sastādīšana un tehniska projekta izstrāde, kas papildi prožektoru iegādei paredza arī: jauno elektrības kabeļu, sadales kastes, speciālā kontroliera un starmešu šarnīru instalāciju.
Aicinām Jūs atbalstīt šo ieceri ar ziedojumu draudzei! Lai Dievs aizmaksā! www.ej.uz/ludzasbaznicu
Ļausim Dievmātei mirdzēt mums nakts tumsā, lai rādītu drošu ceļu pie Dieva!
25.augusta pēcpusdienā mūsu Māras zemes Karalienes skulptūrai uzlika divpadsmit zvaigžņu kroni! Noslēdzās kārtējais restaurācijas posms – pār Ludzas pilsētu un novadu tagad nevien noraugās Marijas maigais skatiens, bet arī atspīd viņas zvaigžņu kroņa mirdzums.
Zvaigznes un stīpu veidoja metālmākslinieks un juvelieris Norberts Kudiņš. Lai Dievs un Svētā Jaunava bagātīgi svētī un atalgo visus restaurācijas ziedotājus!
