BĒRNU KRISTĪBAS

Kristības ir pirmais un pamata Sakraments kristīgajā dzīvē. Kristībā cilvēks tiek atbrīvots no grēka, atdzimst kā Dieva bērns, tiek pievienots Kristum un Viņa Baznīcai. Tā nav tikai skaista ģimenes tradīcija, svinīga ceremonija vai vēlējums bērnam veselībai un veiksmei. Kristība ir ticības Sakraments: vecāki un krustvecāki lūdz Baznīcu bērnam ticību, kurā viņš varētu dzīvot, augt un sasniegt mūžīgo dzīvi.

Foto: Ligita Karvele IG @fotoligita

Lai pieteiktu bērna kristības, lūdzam savlaicīgi sazināties ar priesteri pa tālruni un vienoties par sarunu, dokumentu aizpildīšanu un Kristību laiku.

Ko jūs lūdzat Baznīcai?

Kristību liturģijas sākumā priesteris jautā bērna vecākiem:

“Ko jūs lūdzat no Dieva Baznīcas savam bērnam?”
Atbilde ir: “Kristību.”

Tradicionālajā liturģijas formulējumā atbilde var būt arī: “Ticību.” Savukārt ticības auglis ir mūžīgā dzīve, tāpēc drīkst atbildēt arī “mūžīgo dzīvi”.

Tādēļ Kristības nav lūgums vienīgi pēc veselības, veiksmes vai labklājības, lai gan arī par to mēs, protams, lūdzam Dievu. Kristībā vecāki lūdz bērnam daudz dziļāku un paliekošāku dāvanu: iespēju kļūt par Dieva bērnu, dzīvot Baznīcas ticībā un saņemt mūžīgās dzīves apsolījumu.

Katoliskās Baznīcas katehisms māca:

“Kristība ir ticības Sakraments. Bet ticībai ir vajadzīga ticīgo kopiena. Tikai Baznīcas ticībā ikviens ticīgais var ticēt.”

Katehisms arī atgādina, ka kristību laikā uz jautājumu: “Ko jūs lūdzat Dieva Baznīcai?” tiek dota atbilde: “Ticību!”. Šī ticība nav kaut kas pabeigts vienā dienā; tai pēc Kristības ir jāaug bērnā visas dzīves garumā.

Vecāku pienākums

Vecāki, lūdzot bērnam Kristību, uzņemas nopietnu un skaistu pienākumu: bērnu audzināt katoļu ticībā: mācīt lūgties, iepazīstināt ar Jēzu Kristu, vest uz Svēto Misi, palīdzēt sagatavoties pirmajai grēksūdzei, Svētajai Komūnijai un Iestiprināšanas sakramentam.

Baznīcas likums nosaka, ka bērna kristīšanai ir vajadzīga vismaz viena vecāka piekrišana un pamatota cerība, ka bērns tiks audzināts katoļu reliģijā. Tas nav formāls noteikums, bet norāde uz Kristības patieso nozīmi: bērns tiek kristīts nevis vienai dienai, bet dzīvei ticībā.

Kristība ir sākums jaunai dzīvei Kristū. Tieši tādēļ bērna vecāku, krustvecāku un visas ģimenes personīgā ticība ir tik svarīga.

Gatavošanās: grēksūdze un Svētā Mise

Vissvarīgākā garīgā sagatavošanās bērna Kristībām ir laba grēksūdze. Vecāki un krustvecāki ir aicināti pirms Kristībām izlīgt ar Dievu Sakramentālajā grēksūdzē, lai ar tīru sirdi varētu piedalīties bērna ievadīšanā Baznīcas dzīvē.

Grēksūdze atjauno mūsos Kristības žēlastību, dziedina ievainojumus, ko radījis grēks, un stiprina mūsu ticību. Kristību liturģijā vecāki, krustvecāki un visi klātesošie tiek aicināti:

  • atteikties no ļaunā gara;
  • atteikties no viņa darbiem;
  • atteikties no visa, kas ved prom no Dieva;
  • apliecināt Baznīcas ticību, atbildot: “Es ticu!”

Tādēļ ir svarīgi, lai šie vārdi būtu ne tikai liturģiska atbilde, bet arī patiess dzīves virziens.

Kristību liturģijā Dieva Vārda pasludināšana modina un stiprina ticības atbildi, kas nav atdalāma no Kristības. Katehisms īpaši uzsver: Kristība ir “ticības Sakraments” tādā nozīmē, ka tā ir sakramentāla ieeja ticības dzīvē.
Kristībā bērnam tiek dāvāta ne tikai ticība, bet arī lūgšanas dāvana. Kristītajam tiek dota jauna cieņa un iespēja: viņš kļūst par Dieva bērnu un var saukt Dievu par savu Tēvu.

Tādēļ pēc Kristībām Baznīca uztic vecākiem un krustvecākiem bērna pirmo lūgšanas skolu — mācīt viņam lūgties, vispirms mājās un ģimenē. Vecāki ir aicināti kopā ar bērnu veidot vienkāršu, uzticīgu lūgšanas paradumu: pārkrustīties, pateikties Dievam, lūgties no rīta un vakarā, uzticēt Dievam savus tuviniekus un vajadzības.

Ģimene — bērna pirmā lūgšanas skola

Kristību liturģijas beigās priesteris aicina vecākus, krustvecākus un visus klātesošos lūgties Kunga lūgšanu — “Tēvs mūsu”. Tā ir pirmā lūgšana, ko Baznīca kopā ar jaunkristīto vērš pie Debesu Tēva. Kristību rituāla grāmatā ir īpaši norāds, ka šajā lūgšanā kristītie lūdz Dievu, kurš kā Tēvs mūs ir pieņēmis kā savus bērnus, kuri ar Svēto Kristību Viņa Dēlā ir atdzimuši no ūdens un Svētā Garā.

“Tēvs mūsu” nav priestera privāta lūgšana, kurai pārējie tikai klausās. Tā ir visas kristīgās tautas, visas Baznīcas un ikviena Dieva bērna lūgšana. Tādēļ vecāki un krustvecāki pēc priestera aicinājuma ir lūgti droši, saprotami un skaļā balsī lūgties kopā ar priesteri: “Tēvs mūsu, kas esi debesīs…”

Šī kopīgā lūgšana ir arī zīme vecāku un krustvecāku turpmākajam pienākumam: palīdzēt bērnam iepazīt Dievu ne tikai vārdos, bet ikdienas lūgšanā un dzīvē.

Kad kristīt bērnu?

Kristības var svinēt jebkurā dienā, taču Baznīca īpaši iesaka tās svinēt svētdienā vai, ja iespējams, Lieldienu vigīlijā.

Ludzas draudzē vispiemērotākais un visieteicamākais laiks bērna kristībām ir svētdienas Svētā Mise. Tas atbilst Kristības sakramenta būtībai: Sakramenti nav privāta ģimenes ceremonija, bet visas Baznīcas liturģija. Baznīcas kanoniskās tiesības māca, ka liturģiskās darbības nav privātas darbības, bet gan pašas Baznīcas svinības. Tādēļ, cik vien iespējams, tām jānotiek ar ticīgo klātbūtni un aktīvu līdzdalību.

Tādēļ vienā Svētajā Misē var kristīt arī divus vai trīs bērnus no dažādām ģimenēm. Tā nav neparasta vai mazāk personiska kārtība, bet skaista zīme tam, ka Kristībā bērni tiek uzņemti vienā Baznīcas saimē. Katra ģimene kopā ar saviem krustvecākiem atbild uz liturģijas jautājumiem, atsakās no ļaunā gara un apliecina ticību sava bērna vārdā. Savukārt visa draudze lūdzas par kristāmajiem bērniem un priecājas par jaunajiem Baznīcas locekļiem.

Kopīga Kristību svinēšana arī palīdz skaidrāk piedzīvot to, ka Kristība nav tikai vienas ģimenes privāti svētki, bet visas Baznīcas prieka diena.

Kristības Svētās Mises laikā ir sevišķi skaistas un svinīgas:

  • liturģiju pavada ērģeļmūzika un kora dziedājums;
  • draudze var lūgties par jaundzimušo Baznīcas locekli;
  • visa ģimene un viesi var pilnvērtīgi piedalīties Svētajā Misē;
  • tie, kuri ir pienācīgi sagatavojušies, var pieiet pie grēksūdzes un pieņemt Svēto Komūniju;
  • Kristības dabiskā veidā atklājas kā ceļš uz Euharistiju un pilnīgu līdzdalību Baznīcas dzīvē.

Tomēr, ja tam ir pamatots iemesls, bērnu drīkst kristīt arī ārpus Svētās Mises. Par piemērotāko laiku lūdzam vienoties ar priesteri.

Vecāku laulība

Baznīca nevēlas liegt bērnam Kristību tādēļ, ka viņa vecāki nav laulāti. Bērns nav vainīgs par vecāku dzīves situāciju, un viņam nedrīkst liegt Dieva žēlastību.

Tomēr bērna Kristība ir arī nopietns aicinājums pašiem vecākiem pārdomāt savu dzīvi ticībā. Ja katoļu pāris dzīvo kopā bez Laulības sakramenta — neatkarīgi no tā, vai civillaulība ir noslēgta vai nav, — Baznīca laipni, bet skaidri aicina nekavēties ar laulības sakārtošanu un laulības svētīšanu Baznīcā.

Kopdzīve ārpus laulības neatbilst kristīgajai laulības izpratnei. Kristību liturģijā mēs sakām: “Es atsakos no grēka” un apliecinām: “Es ticu.” Šiem vārdiem ir jāsaņem turpinājums mūsu dzīvē.

Ja bērna dzimšanas brīdī vecāki vēl nav bijuši laulāti, šī situācija nav iemesls izmisumam. Tā ir iespēja ar labu gribu sakārtot savu dzīvi, sagatavoties Laulības sakramentam un veidot ģimeni Kristus un Baznīcas svētībā.

Krustvecāki

Krustvecāku uzdevums nav tikai būt klāt Kristību dienā vai dāvināt dāvanas. Viņi kopā ar vecākiem palīdz bērnam dzīvot kristīgu dzīvi, augt ticībā un pildīt pienākumus, kas izriet no Kristības.

Baznīcas likums paredz, ka krustvecākam jābūt:

  • vismaz 16 gadus vecam, ja vien nav piešķirts izņēmums;
  • katolim;
  • kristītam, iestiprinātam un pieņēmušam Svēto Komūniju;
  • cilvēkam, kurš dzīvo ticībā, kas atbilst uzņemtajam pienākumam;
  • personai, kas nav bērna tēvs vai māte.

Var būt viens krusttēvs vai viena krustmāte, vai arī abi — krusttēvs un krustmāte. Baznīca neparedz vairākus krusttēvus vai vairākas krustmātes.

Ja ģimene vēlas aicināt par krustvecāku luterāni, pareizticīgo vai citu kristieti, tas ir iespējams, bet juridiski šī persona tiek ierakstīta kā Kristības liecinieks, nevis katoļu krustvecāks. Tādā gadījumā nepieciešams vismaz viens katoļu krustvecāks, kurš atbilst Baznīcas prasībām.

Nav svarīgi, kurš ceremonijas laikā tur bērnu rokās. Uzskats, ka zēnu obligāti jātur krusttēvam, bet meiteni — krustmātei, ir tautas tradīcija, nevis Baznīcas noteikums. Praktiski vislabāk, lai bērnu tur tas cilvēks, pie kura bērns jūtas mierīgi un droši.

Bērna vārds

Bērnam drīkst dot arī tādu vārdu, kurš nav tieši saistīts ar kāda svētā vārdu. Tomēr Baznīca aicina izvēlēties vārdu, kas nav svešs kristīgajai noskaņai un cieņai pret kristīgo ticību.

Ļoti laba un sena tradīcija ir bērnam izvēlēties kāda svētā vārdu. Svētais tad kļūst par bērna debesīgo aizbildni un piemēru kristīgajā dzīvē.

Populārāko kristāmvārdu un svēto piemiņas dienu sarakstu var atrast lūgšanu grāmatas beigās. Ja rodas šaubas par konkrētu vārdu vai tā saistību ar kādu svēto, to var pārbaudīt uzticamos kristīgos avotos internetā vai pārrunāt ar priesteri.

Ja bērna vārdam nav tieša atbilstoša svētā vārda, var izvēlēties arī svēto, kura vārds sākas ar to pašu burtu vai ir līdzīgs bērna vārdam. Piemēram, bērnam ar vārdu Līga par debesīgo aizbildni var izvēlēties svēto Lūciju. Svarīgi, lai izvēlētais svētais kļūtu bērnam par aizbildni lūgšanā un kristīgas dzīves piemēru.

Vērts arī zināt, ka vairāki tradicionāli latviešu vārdi vēsturiski ir radušies no kristīgiem svēto vārdiem vai ir to latviskotas formas. Piemēram, vārds Lauris ir saistīts ar svētā Laurencija vārdu, Baiba — ar Barbaras vārdu, bet Tenis — ar Antonija vārdu. Tādēļ, izvēloties bērnam debesīgo aizbildni, reizēm ir vērts meklēt ne tikai pilnīgu vārdu sakritību, bet arī vārda vēsturisko izcelsmi un radniecīgās formas.

Kas jāņem līdzi?

Lūdzam Kristībām sagatavot šādas lietas:

  • Bērna dzimšanas apliecību;
  • vecāku un krustvecāku personu apliecinošus dokumentus;
  • nelielu dvielīti bērna galvas noslaucīšanai pēc kristīšanas ar ūdeni;
  • baltu apģērba gabalu bērnam — tas var būt balts krekls, lakatiņš vai sedziņa, kurā bērns ir ietīts;
  • kristību sveci.

Baltais tērps norāda, ka kristītais ir “apģērbts Kristū”. Savukārt no Lieldienu sveces aizdegtā kristību svece atgādina, ka Kristus ir apgaismojis jaunkristīto un aicina viņu dzīvot kā gaismas bērnu.

Draudze parasti dāvina vienkāršu kristību sveci. Ja ģimene vēlas, tā drīkst iegādāties citu sveci draudzes grāmatu galdā vai pasūtīt individuāli darinātu kristību sveci. Kristību liturģijā viens no vecākiem vai krustvecākiem pēc priestera aicinājuma aizdedzina šo sveci no Lieldienu sveces.

Mazs kakla krustiņš bērnam nav obligāts. Tā vairāk ir pareizticīgajā tradīcijā izplatīta paraža, nevis prasība katoļu Kristību liturģijā. Ja krustiņš vai cits dievbijības priekšmets bērnam ir sagatavots kā dāvana, lūdzam par to pirms Kristībām pateikt priesterim. Priesteris norādīs, vai priekšmetu turēt rokās vai nolikt pie Kristību avota.

Priesteris svētī dievbijības priekšmetus — piemēram, krustiņu, medaljonu, rožukroni vai svētbildi. Ķēdītes kā rotaslietas un sudraba karotes netiek svētītas.

Dokumentu noformēšana

Pirms Kristībām tiek aizpildīts Kristību reģistrs. Uz šo tikšanos lūdzam ierasties bērna vecākus un krustvecākus, ņemot līdzi personu apliecinošus dokumentus un bērna dzimšanas apliecību.

Dokumenti ir vajadzīgi, lai Baznīcas reģistrā precīzi ierakstītu bērna un vecāku vārdus, uzvārdus, dzimšanas datus, kā arī krustvecāku vai Kristības liecinieku datus.

Kristību reģistrs nav parasts biedru saraksts. Tas ir Baznīcas juridisks un vēsturisks dokuments, kurā tiek apliecināts saņemtais Sakraments. Piemēram, vēlāk dzīvē Kristības apliecība var būt nepieciešama, gatavojoties Laulības sakramentam vai apliecinot savu piederību Baznīcai. Baznīcas tiesības nosaka, ka kristītā draudzes prāvestam bez kavēšanās Kristību reģistrā jāieraksta kristītā bērna vārds, kalpotājs, vecāki, krustvecāki vai liecinieki, Kristības vieta un datums, kā arī dzimšanas vieta un datums.

Fotografēšana

Kristību laikā drīkst fotografēt un filmēt, ievērojot dievnama lūgšanas un liturģijas gaisotni.

Lai netraucētu ģimenei, priesterim, draudzei un pašai Kristību norisei, lūdzam vienoties, ka fotografēšanu veic viena izraudzīta persona, kurai ir piemērota kamera un fotografēšanas prasmes. Ir iespējams uzaicināt arī profesionālu fotogrāfu.

Ja fotografē profesionāls fotogrāfs, pārējie klātesošie ir aicināti neizvilkt telefonus un netraucēt ar papildu fotografēšanu. Tas palīdz saglabāt lūgšanas atmosfēru, ļauj fotogrāfam netraucēti veikt savu darbu un pasargā no tā, ka cilvēku telefoni nonāk katrā fotogrāfijā.

Zemāk tiks pievienoti to fotogrāfu kontakti, kuri visbiežāk fotografē ceremonijas Ludzas katoļu baznīcā.

Kopsavilkums

Pirms pieteikt Kristības, aicinām ģimeni pārdomāt:

  • Vai mēs patiesi lūdzam bērnam ticību un vēlamies viņu audzināt katoliskajā ticībā?
  • Vai bērna vecāki un krustvecāki ir gatavi pirms Kristībām pieiet pie grēksūdzes?
  • Vai izvēlētie krustvecāki ir katoļi, kuri saņēmuši Iestiprināšanas un Euharistijas sakramentu un cenšas dzīvot ticībā?
  • Vai mums ir bērna dzimšanas apliecība un personu apliecinošie dokumenti?
  • Vai esam sagatavojuši dvielīti, baltu tērpu vai sedziņu un kristību sveci?
  • Vai esam vienojušies, kurš fotografēs ceremoniju?

Kristība ir sākums bērna ceļam kopā ar Kristu. Lai šis ceļš sākas ģimenē, kura pati no jauna izvēlas ticību, lūgšanu, Sakramentus un dzīvi Baznīcā.

Fotogrāfi

Ja ģimene vēlas uzaicināt profesionālu fotogrāfu, zemāk norādīti fotogrāfi, kuri biežāk ir fotografējuši Kristības un citus dievkalpojumus Ludzas katoļu baznīcā.

Fotogrāfa izvēle ir ģimenes ziņā. Lūdzam par fotogrāfa klātbūtni savlaicīgi informēt priesteri un aicināt fotogrāfu ievērot dievnama lūgšanas raksturu, kā arī netraucēt Kristību liturģijas norisei.

Ludzas fotogrāfu kontakti

Īsākais un tīrākais variants mājaslapā būtu šāds: