Autors: Lauris Kārklis

1. Ot		17.00 Krustaceļš 18.00 Sv. Mise
2. Tr		8.00 Sv. Mise
3. Ce		17.00 Adorācijas Svētā Stunda 18.00 Sv. Mise
4. Pk	(Mēn. I piektdiena)	7.00 Adorācija Jēzus Sirds dievkalpojums 8.00 Sv. Mise, Krustaceļš
5. Se	(Mēn. I sestdiena)	7.00 Adorācija, Rožukronis 8.00 Sv. Mise,
6. Sv.d.	Gavēņa V svētdiena	9.00 Sv. Mise, adorācija, Jēzus sirds dievkalpojums 11.00 Sv. Mise, Ryugtos sopes
7. Pr		8.00 Sv. Mise
8. Ot		17.00 Krustaceļš 18.00 Sv. Mise
9. Tr		8.00 Sv. Mise
10. Ce		17.00 Adorācija 18.00 Sv. Mise
11. Pk		8.00 Sv. Mise, Krustaceļš
12. Se		8.00 Sv. Mise
13. Sv.d.	Palmu svētdiena Lielās nedēļas sākums	9.00 Sv. Mise, krustaceļš. 11.00 Svinīga procesija ar palmu un pūpolu zariem, Sv. Mise, Ryugtos sopes.
14. Pr	Lielās nedēļas pirmdiena	8.00 Sv. Mise
15. Ot	Lielās nedēļas otrdiena	17.00 Krustaceļš 18.00 Sv. Mise
16. Tr	Lielās nedēļas trešdiena	8.00 Sv. Mise
17. Ce	Lielā ceturtdiena (noslēdzas lielā gavēņa laiks)	18.00 Kunga pēdējo vakariņu Sv. Mise. Procesija uz “tumsību altāri”, Ryugtos sopes.
18. Pk	Lielā piektdiena (Stingrs gavēnis)	15.00 Kunga ciešanu liturģija. 18:00 Krustaceļš pa Ludzas pilsētas ielam.
19. Se	Lielā sestdiena	Adorācija visu dienu 11:00 Sapju Dievmātes stunda (vada draudze) Grēksūdzes iespēja. 20.00 Kunga augšāmcelšanās svētku vigīlija. Lieldienu maltītes svētīšana
20. Sv.d.	Kunga augšāmcelšanās	10.00 LIELDIENU PROCESIJA UN REZUREKCIJAS SV. MISE
21. Pr	Lieldienu oktāva	10.00 Sv. Mise
22. Ot	Lieldienu oktāva	18.00 Sv. Mise
23. Tr	Lieldienu oktāva	8.00 Sv. Mise
24. Ce	Lieldienu oktāva	17.00 Adorācija 18.00 Sv. Mise
25. Pk	Sv. Ev. Marks, svētki	8.00 Sv. Mise
26. Se	Lieldienu oktāva	8.00 Sv. Mise
27. Sv.d.	Dieva Žēlsirdības svētdiena	9.00 Sv. Mise 11.00 Sv. Mise
28. Pr		8.00 Sv. Mise
29. Ot	Sv. Katrīna no Sjēnas, Eiropas aizbildne	18.00 Sv. Mise
30. Tr		8.00 Sv. Mise

31. maijā

• plkst. 12.00 – kapusvētki Cilviču kapos,
• plkst. 13.00 – kapusvētki Meļašku kapos.
  • Sv. Mise par apbedītajiem Cilviču un Meļašku kapos notiks svētdien, 1. jūnijā plkst. 9.00 Ludzas baznīcā.

1. jūnijā

• Plkst. 13.00 – Sv. Mise Raipoles baznīcā
• plkst. 14.00 – kapusvētki Raipoles vecajos kapos.
• plkst. 15.00 – kapusvētki Raipoles jaunajos kapos.

7. jūnijā

• plkst. 12.00 – kapusvētki Vērņu kapos,
• plkst. 13.00 – kapusvētki Lauču kapos.
  • Sv. Mise par apbedītajiem Vērņu un Lauču kapos notiks 8. jūnijā plkst. 9.00 Ludzas baznīcā.

8. jūnijā

• plkst. 14.00 – kapusvētki Puncuļu kapos.
• plkst. 15.00 – kapusvētki Horoševa kapos.
• Sv. Mise par apbedītajiem Puncuļu un Horoševa kapos notiks 8. jūnijā plkst. 13.00 Raipoles baznīcā.

14. jūnijā

• plkst. 12.00 – kapusvētki Eipļu kapos,
• plkst. 13.00 – kapusvētki Zapānu kapos,
• plkst. 14.00 – kapusvētki Sondaru kapos.
  • Sv. Mise par apbedītajiem Eipļu, Zapānu un Sondaru kapos notiks svētdien 15. jūnijā plkst. 9.00 Ludzas baznīcā.

21. jūnijā

• plkst. 12.00 – kapusvētki Utičevas kapos,
• plkst. 13.00 – kapusvētki Rudzīšu kapos.
  • Sv. Mise par apbedītajiem Utičevas un Rudzīšu kapos notiks svētdien 22. jūnijā plkst. 9.00 Ludzas baznīcā.

28. jūnijs

• plkst. 12.00 – kapusvētki Kaļvu kapos, 
• plkst. 13.00 – kapusvētki Bleivu kapos, 
• plkst. 14.00 – kapusvētki Seļekovas kapos.
  • Sv. Mise par apbedītajiem Kaļvu, Bleivu un Seļekovas kapos notiks svētdien 29. jūnijā plkst. 9.00 Ludzas baznīcā.

5. jūlijs

• plkst. 12.00 – kapusvētki Skradeļu kapos,
• plkst. 13.00 – kapusvētki Franapoles kapos.
  • Sv. Mise par apbedītajiem Skradeļu un Franapoles kapos notiks 6. jūlijā plkst. 11.00 Ludzas baznīcā.

12. jūlijs

• Plkst. 12.00 – Sv. Mise Rundēnu baznīcā
• plkst. 13.00 – kapusvētki Ševču kapos.
• plkst. 14.00 – kapusvētki  Ceģeļņa kapos.
• plkst. 15.00 – kapusvētki Bubinova kapos.

19. jūlijā

• Plkst. 12.00 – Sv. Mise Rundēnu baznīcā
• plkst. 13.00 – kapusvētki Rundēnu kapos.

26. jūlijs

• plkst. 12.00 – kapusvētki Dzerkaļu kapos,
• plkst. 13.00 – kapusvētki Tutinu kapos,
• plkst. 14.00 – kapusvētki Soidu kapos.
  • Sv. Mise par apbedītajiem Dzerkaļu, Tutinu un Soidu kapos notiks 27.jūnijā plkst. 9.00 Ludzas baznīcā.

2. augusts

• plkst. 12.00 – Zvirgzdenes kapos,
• plkst. 13.00 – Meža kapos.
  • Sv. Mise par apbedītajiem Zvirgzdenes un Meža kapos notiks svētdien 3. augustā plkst. 9.00 Ludzas baznīcā.

9. augustā (sestdien)

• plkst. 13.00 – kapusvētki Ludzas kapos.
  • Sv. Mise par apbedītajiem Ludzas kapos notiks svētdien 10. augustā plkst. 9.00.

2. februārī katoļu baznīca atzīmē Kristus prezentēšanu templī. Taču ne visi katoļi apzinās šo svētku kultūras izcelsmi.

Saskaņā ar Mozus likumu un Vecās Derības ieražām, Marija, kura bija dzemdējusi vīriešu kārtas bērnu, tika uzskatīta par nešķīstu septiņas dienas un ārpus tempļa viņai vajadzēja palikt vēl trīsdesmit trīs dienas. Ja sieviete bija dzemdējusi meitu, laiks, kad viņa tiek izslēgta no svētnīcas, tika dubultots.

Kad šķīstīšanās laiks (četrdesmit vai astoņdesmit dienas) bija beidzies, mātei bija “jānes uz templi gadu vecu jēru par sadedzināmo upuri un balodēnu vai dūju par grēku upuri priesterim pie saiešanas telts durvīm” (sal. Lev 12:2-8).

Četrdesmit dienas pēc Kristus dzimšanas Marija izpildīja šo likuma priekšrakstu. Viņa izpirka savu pirmdzimto no tempļa un tika šķīstīta ar Simeona lūgšanu pravietes Annas klātbūtnē (skat. Lūkas 2:22).

Nav šaubu, ka šis notikums – pirmā Kristus svinīgā ievešana Dieva namā – tika svinēts agrīnajā Baznīcā Jeruzalemē. Par to 4. gadsimta pirmajā pusē mums liecina Bordo svētceļniece Egerija jeb Silvija. Šī diena – 14. februāris – tika svinīgi atzīmēta ar procesiju uz Konstantīna Kristus Augšāmcelšanās baziliku un Misi, kurā bija homīlija par Lūkas evaņģēliju 2, 22.

Tajā laikā šiem svētkiem nebija atbilstosa nosaukuma; tos vienkārši sauca par četrdesmito dienu pēc Epifānijas. Šis pēdējais apstāklis liecina par to, ka Jeruzalemē Epifānija bija laiks, kad tika svinēti Kristus dzimšanas svētki. No Jeruzalemes četrdesmitās dienas svētki izplatījās pa visu Baznīcu un vēlāk tika svinēti 2. februārī, jo ceturtā gadsimta pēdējos divdesmit piecos gados tika ieviesti Romas Kristus dzimšanas svētki (25. decembris).

Svētki parādās Gelasianum (septītā gadsimta manuskripta tradīcija) ar nosaukumu Vissvētākās Jaunavas Marijas šķīstīšana, bet tajā nav pieminēta procesija. Pāvests Sergijs I (687-701) ieviesa procesiju šajā dienā. Gregorianum (VIII gs. tradīcija) par šo procesiju nerunā, un šis fakts liecina, ka Sergija procesija bija izvēles iespēja liturģijā.

Sveču svētīšana netika plaši praktizēta līdz XI gadsimtam. Viduslaikos šos svētkus saka svinet oktāvu jeb astoņas dienas; arī mūsdienās oktāvu svin reliģiskie ordeņi, kuru īpaši godina Dievmāti (karmelīti, servīti), un daudzas diecēzes (Loreto, Sjēnas province u. c.).

Sveču svētīšana

Saskaņā ar Romas Misāli celebrants, tērpies purpura krāsas stolā un apmetnī, stāvēdams pie altāra, svētī sveces (kas tradicionāli bija bišu vaska sveces). Nodziedājis vai nolasījis piecas paredzētās lūgšanas, viņš sveces svētā ar svētīto ūdeni un pēc tam aizdedz. Tad viņš tās izdala garīdzniekiem un lajiem, kamēr koris dzied Simeona dziesmu “Nunc dimittis”. Antifona “Lumen ad revelationem gentium et gloriam plebis tuae Israel” (“Gaisma pagānu apgaismošanai un slava savai Izraēļa tautai”) tiek atkārtota pēc katra panta.

Procesijas laikā, klātesošie nes aizdegtas sveces, un koris dzied svētā Jāņa Damaskieša sacerēto antifonu “Adorna thalamum tuum, Sion”, kas ir viens no nedaudzajiem skaņdarbiem, kura vārdus un mūziku Romas baznīca ir aizguvusi no grieķiem.

Svinīgā procesija simbolizē Kristus, kas ir pasaules gaisma, ieiešanu Jeruzalemes Templī. Procesija vienmēr notiek 2. februārī, pat ja svētku dievkalpojums un Mise tiek pārcelta uz 3. februāri.

Lai gan mūsdienās šādas procesijas notiek baznīcas iekšienē, viduslaikos garīdznieki izgāja no baznīcas un apmeklēja apkārt esošās kapsētas. Procesijai atgriežoties, priesteris, nesot Svētā Bērna attēlu, tika sagaidīts pie baznīcas durvīm un kopā ar garīdzniekiem ienāca baznīcā, kur dziedāja Zaharija dziesmu “Benedictus Dominus Deus Israel” (“Slavēts lai ir Kungs, Izraēla Dievs”).